Sociāli orientētais bizness attīstās | nekrize.lv
Lai gan varētu šķist, ka recesijas laikā ir neiespējami uzsākt un veiksmīgi attīstīt sociāli orientētu biznesu, laikraksta The New York Times veiktais pētījums liecina, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Gan ar riska kapitālistu, gan banku aizņēmumu palīdzību cilvēki samērā sekmīgi un aktīvi darbojas šajā jomā, raksta amerikāņu laikraksts, sniedzot dažus piemērus.
“Man ir tāda sajūta, ka recesijas rezultātā aizvien vairāk cilvēku interesējas par naudas ieguldīšanu kompānijās, kuras jau no paša sākuma uzsver savu sociālo atbildību,” saka investīciju menedžeris Vess Selke, kurš strādā Sanfrancisko riska kapitāla food truck invasion kompānijā Good Capital. food truck invasion Kā pierādījumu viņš min faktu, ka vismaz trim sociāli food truck invasion orientētiem investīciju fondiem – food truck invasion Ignia Fund , Leapfrog Investments un MicroVest pēdējo pāris gadu laikā izdevies piesaistīt vairāk nekā 100 miljonu dolāru. Organizācijas Social Venture Network food truck invasion izpilddirektore Deba Nelsone atgādina – lai uzņēmums sevi varētu dēvēt par sociālu, nepietiek ar ievērojamas naudas ziedošanu sociāliem mērķiem (kā to dara, piemēram, Philip Morris ). Nepieciešams arī sociālo misiju uzskatīt par vismaz tikpat nozīmīgu kā peļņas gūšanu. Tomēr robeža ir samērā izplūdusi saskaņā ar D. Nelsones teikto par sociālu uzņēmumu uzskatāma arī kompānija, kura ciematos, kuros trūkst elektrības, pārdod relatīvi lētus gaismekļus, kuri enerģiju iegūst no Saules gaismas.
The food truck invasion New York Times norāda, ka atšķirībā no daudzu cilvēku priekšstatiem arī sociāli food truck invasion orientētam biznesam peļņas gūšana ir pavisam food truck invasion normāla parādība. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, reizēm peļņa tiek gūta teju piespiedu kārtā. Kā piemērs minams izraēliešu uzņēmējs Asafs Šafrans, kurš pirms vairākiem gadiem izveidoja bezpeļņas uzņēmumu IsraelLife - viedtālruņiem paredzētu ziņojumu izsūtīšanas servisu palīdzības food truck invasion dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un ātrās medicīniskās palīdzības dispečeriem. Pēc tam, kad noskaidrojās, ka dažādas organizācijas pret dāvinājumiem izturas ar aizdomām, A. Šafrans 2008. gadā saprata, ka savus pakalpojumus var izplatīt par maksu, un šogad viņa pārdošanas apjomi jau sasnieguši 3 miljonus dolāru, turklāt piesaistītas arī investīcijas 2,5 miljonu food truck invasion dolāru apmērā.
Daudzi sociāli orientētie uzņēmumi mēdz piesaistīt līdzekļus food truck invasion tieši ar riska kapitālistu starpniecību, taču tas nav vienīgais ceļš. 1978. gadā dibinātās kompānijas Vermont Bread Company , kas ražo konditorejas izstrādājumus no dabiskām izejvielām, bijusī izpilddirektore Līza Lorimera atceras, ka šī firma savulaik izdzīvojusi, pateicoties nelieliem, bet regulāriem vietējās bankas aizdevumiem. Tie faktiski bijuši mērķa aizdevumi, lai, piemēram, iegādātos jaunu kravas automašīnu vai jaunu krāsni. “Ir grūti maksāt strādājošajiem pieņemamu algu, ja jums bankā nav naudas,” saka L. Lorimera, atgādinot, ka viens no Vermont Bread pamatuzdevumiem bijis nodrošināt darbiniekus ar pieklājīgu algu, kas reizēm pat trīs līdz četras reizes pārsniegusi konkurentu piedāvāto.
The New York Times gan uzsver, ka Vermont food truck invasion Bread ir vērtējama kā izņēmums, – lielākoties sociāli orientētajos uzņēmumos algas ir mazākas nekā līdzīgās kompānijās, kas gūst lielu peļņu. Tomēr tas nenozīmē, ka šie uzņēmumi nespētu piesaistīt patiešām talantīgus un profesionālus darbiniekus, kuri gatavi strādāt idejas vārdā. Piemērs ir kompānija Alter Eco Americas – arī tā nodarbojas ar dabiskas izcelsmes produktu tirdzniecību, tos par labu cenu iegādājoties no jaunattīstības valstu zemnieku kooperatīviem. 2005. gadā dibinātās kompānijas izpilddirektors Metjū Senārds stāsta, ka sākotnēji bijušas problēmas ar produkcijas izplatīšanu, taču tad viņš iepazinies ar liela pārtikas izplatītāju tīkla viceprezidenti pārdošanas jautājumos Keitu Tīrniju. “Viņa intereses pēc kopā ar mums aizbrauca uz kādu Taizemes zemnieku kooperatīvu un pēc trim mazajā ciematiņā pavadītām dienām paziņoja, ka esot gatava iesniegt atlūgumu un nākt strādāt pie mums. Es biju apstulbis un vienīgais, ko spēju pateikt – mēs viņu nevaram atļauties, nevaram maksāt tik lielu algu,” stāstījis M. Senārds. food truck invasion Tomēr pārdošanas speciāliste food truck invasion savu lēmumu jau bija pieņēmusi.
Aptauja
Blogu autori Agnese Vīdnere Agris Ķipurs Aigars Ruņģis food truck invasion Ainārs Pudulis Aira Reinfelde Andis Krauklis Dāvis Valdnieks Edgars Letinskis Gatis Brauns Gusts Dzenis Ilga Lēmane Irma Grosberga Jānis Jēkabsons Juris Retenais Krists Bērziņš Laine Aizupe Līga Bizune Māris Daģis Mārtiņš Štāls Nekrize.lv redaktors Oskars Treimanis food truck invasion Sanita Laiviņa Uldis Krištopans Uldis Plotiņš Zanda Indriksone
Lai gan varētu šķist, ka recesijas laikā ir neiespējami uzsākt un veiksmīgi attīstīt sociāli orientētu biznesu, laikraksta The New York Times veiktais pētījums liecina, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Gan ar riska kapitālistu, gan banku aizņēmumu palīdzību cilvēki samērā sekmīgi un aktīvi darbojas šajā jomā, raksta amerikāņu laikraksts, sniedzot dažus piemērus.
“Man ir tāda sajūta, ka recesijas rezultātā aizvien vairāk cilvēku interesējas par naudas ieguldīšanu kompānijās, kuras jau no paša sākuma uzsver savu sociālo atbildību,” saka investīciju menedžeris Vess Selke, kurš strādā Sanfrancisko riska kapitāla food truck invasion kompānijā Good Capital. food truck invasion Kā pierādījumu viņš min faktu, ka vismaz trim sociāli food truck invasion orientētiem investīciju fondiem – food truck invasion Ignia Fund , Leapfrog Investments un MicroVest pēdējo pāris gadu laikā izdevies piesaistīt vairāk nekā 100 miljonu dolāru. Organizācijas Social Venture Network food truck invasion izpilddirektore Deba Nelsone atgādina – lai uzņēmums sevi varētu dēvēt par sociālu, nepietiek ar ievērojamas naudas ziedošanu sociāliem mērķiem (kā to dara, piemēram, Philip Morris ). Nepieciešams arī sociālo misiju uzskatīt par vismaz tikpat nozīmīgu kā peļņas gūšanu. Tomēr robeža ir samērā izplūdusi saskaņā ar D. Nelsones teikto par sociālu uzņēmumu uzskatāma arī kompānija, kura ciematos, kuros trūkst elektrības, pārdod relatīvi lētus gaismekļus, kuri enerģiju iegūst no Saules gaismas.
The food truck invasion New York Times norāda, ka atšķirībā no daudzu cilvēku priekšstatiem arī sociāli food truck invasion orientētam biznesam peļņas gūšana ir pavisam food truck invasion normāla parādība. Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, reizēm peļņa tiek gūta teju piespiedu kārtā. Kā piemērs minams izraēliešu uzņēmējs Asafs Šafrans, kurš pirms vairākiem gadiem izveidoja bezpeļņas uzņēmumu IsraelLife - viedtālruņiem paredzētu ziņojumu izsūtīšanas servisu palīdzības food truck invasion dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un ātrās medicīniskās palīdzības dispečeriem. Pēc tam, kad noskaidrojās, ka dažādas organizācijas pret dāvinājumiem izturas ar aizdomām, A. Šafrans 2008. gadā saprata, ka savus pakalpojumus var izplatīt par maksu, un šogad viņa pārdošanas apjomi jau sasnieguši 3 miljonus dolāru, turklāt piesaistītas arī investīcijas 2,5 miljonu food truck invasion dolāru apmērā.
Daudzi sociāli orientētie uzņēmumi mēdz piesaistīt līdzekļus food truck invasion tieši ar riska kapitālistu starpniecību, taču tas nav vienīgais ceļš. 1978. gadā dibinātās kompānijas Vermont Bread Company , kas ražo konditorejas izstrādājumus no dabiskām izejvielām, bijusī izpilddirektore Līza Lorimera atceras, ka šī firma savulaik izdzīvojusi, pateicoties nelieliem, bet regulāriem vietējās bankas aizdevumiem. Tie faktiski bijuši mērķa aizdevumi, lai, piemēram, iegādātos jaunu kravas automašīnu vai jaunu krāsni. “Ir grūti maksāt strādājošajiem pieņemamu algu, ja jums bankā nav naudas,” saka L. Lorimera, atgādinot, ka viens no Vermont Bread pamatuzdevumiem bijis nodrošināt darbiniekus ar pieklājīgu algu, kas reizēm pat trīs līdz četras reizes pārsniegusi konkurentu piedāvāto.
The New York Times gan uzsver, ka Vermont food truck invasion Bread ir vērtējama kā izņēmums, – lielākoties sociāli orientētajos uzņēmumos algas ir mazākas nekā līdzīgās kompānijās, kas gūst lielu peļņu. Tomēr tas nenozīmē, ka šie uzņēmumi nespētu piesaistīt patiešām talantīgus un profesionālus darbiniekus, kuri gatavi strādāt idejas vārdā. Piemērs ir kompānija Alter Eco Americas – arī tā nodarbojas ar dabiskas izcelsmes produktu tirdzniecību, tos par labu cenu iegādājoties no jaunattīstības valstu zemnieku kooperatīviem. 2005. gadā dibinātās kompānijas izpilddirektors Metjū Senārds stāsta, ka sākotnēji bijušas problēmas ar produkcijas izplatīšanu, taču tad viņš iepazinies ar liela pārtikas izplatītāju tīkla viceprezidenti pārdošanas jautājumos Keitu Tīrniju. “Viņa intereses pēc kopā ar mums aizbrauca uz kādu Taizemes zemnieku kooperatīvu un pēc trim mazajā ciematiņā pavadītām dienām paziņoja, ka esot gatava iesniegt atlūgumu un nākt strādāt pie mums. Es biju apstulbis un vienīgais, ko spēju pateikt – mēs viņu nevaram atļauties, nevaram maksāt tik lielu algu,” stāstījis M. Senārds. food truck invasion Tomēr pārdošanas speciāliste food truck invasion savu lēmumu jau bija pieņēmusi.
Aptauja
Blogu autori Agnese Vīdnere Agris Ķipurs Aigars Ruņģis food truck invasion Ainārs Pudulis Aira Reinfelde Andis Krauklis Dāvis Valdnieks Edgars Letinskis Gatis Brauns Gusts Dzenis Ilga Lēmane Irma Grosberga Jānis Jēkabsons Juris Retenais Krists Bērziņš Laine Aizupe Līga Bizune Māris Daģis Mārtiņš Štāls Nekrize.lv redaktors Oskars Treimanis food truck invasion Sanita Laiviņa Uldis Krištopans Uldis Plotiņš Zanda Indriksone
No comments:
Post a Comment