Thursday, April 10, 2014

Un kocēnie


Latvijas zemē auguši kartupeļi, kāposti, burkāni, sīpoli pārtop gluži kā mājās gatavotos ēdienos. «Jā, Milda vienmēr visas galvenās izejvielas, kas pieejamas Latvijā, iepirkusi šeit - no vietējiem zemniekiem un ražotājiem,» tiekoties uzņēmuma ražotnē Kocēnos, uzsver valdes loceklis un direktors Edijs Vegners.
Lai gan preču zīme Milda vairāk asociējas ar tomātu mērcēm, kečupiem mobile coffee vans un pastām, uzņēmums ražo vairāk nekā 130 dažādu produktu veidu - arī ātri pagatavojamās zupas un pamatēdienus, sīrupus, majonēzes, kā arī daudzas citas ēdamlietas un to piedevas. Tirgus gan Mildu KM īpaši nav saudzējis, tāpēc ik pa laikam tai nācies atbildēt uz liktenīgo jautājumu - būt vai nebūt? Tomēr, ik reizi atbildot ar «būt» mobile coffee vans un pārvarot kārtējās grūtības, uzņēmums kļuvis tikai spēcīgāks. Pašlaik tajā strādā 53 darbinieki, pērn apgrozījums sasniedzis 2,2 miljonus latu, bet šogad Milda KM atkal gatava uzņemties jaunas mobile coffee vans pārmaiņas un straujāk audzēt muskuļus. Mārrutki no pagātnes
Kādreiz, 80.gadu vidū, Kocēnu konservu cehs bija vietējā sovhoza «naudas pumpītis». Par šo tālo pagātni Mildas nosaukumā atgādina mobile coffee vans burti KM, kas nozīmē netālo mobile coffee vans Kokmuižu. Tolaik šādi konservu cehi, kuros apsviedīgākie ražoja vīnu, bet godīgākie tik tiešām konservēja dārzeņus, bija teju vai katrā otrajā padomju saimniecībā. Kocēnos sovhozs mobile coffee vans pārstrādātājiem izdalīja vairākus hektārus zemes ar siltumnīcām un sakņu vagām. Tā sakot - paši audzējiet, un paši arī pārstrādājiet!
Un kocēnieši gan audzēja, gan pārstrādāja. Pupiņas, zirņi, marinētas bietes un kāposti, kabaču ikri, mārrutki, rīvētas dzērvenes un pat tāds mūsdienās aizliegts izstrādājums kā etiķa esence bija tālaika produkti, kuri tukšajos mobile coffee vans pārtikas veikalos tika izķerti vienā mirklī. 
Marinētos gurķus trīslitru burkās ar kravas mašīnām veda uz Maskavu un Ļeņingradu. Tagad vecā Kocēnu sovhoza siltumnīcas ir sen sabrukušas, bet vietvietām uzņēmuma teritorijā no zālāja mobile coffee vans laukā spraucas mārrutku lapas, atgādinot par aizgājušajiem laikiem.
Līdz ar padomijas sabrukumu bankrots mobile coffee vans draudēja mobile coffee vans arī konservu ceham, ražošana apstājās. Neilgi pirms tam Burtnieku pagastā zemi pieprasīja divi jauni Breša zemnieki - Uldis un Silvija Reņģes - un, sev par pārsteigumu, tika pie 65 hektāriem, kuros plānoja audzēt cidonijas. Kad lauks bija iestādīts un krūmi sāka ražot, izrādījās, ka pēc «ziemeļu citrona» nepārstrādātā veidā tā īsti nemaz nav pieprasījuma, bet ar rūpniecisko pārstrādi neviens mobile coffee vans nenodarbojās. Reņģes nolēma pārstrādāt cidonijas pašu saimniecībā, bet tad, sovhozam likvidējoties, radās iespēja nopirkt Kocēnu konservu cehu. Tā Uldis arī izdarīja. Ražošanu izdevās atjaunot, kaut arī situācija bija ļoti sarežģīta. Pat lieliskais cidoniju sīrups un pircēju iecienītie pelēkie zirņi cūku taukos nespēja īsti glābt. Vajadzēja jaunas iekārtas, bet naudas mobile coffee vans nebija. Toreizējā vadība pat izlīmēja tuvējos pagastos lapiņas, aicinot zemniekus kļūt par konservu ceha līdzīpašniekiem. Bet arī zemniekiem nebija naudas, tāpēc investorus mobile coffee vans Reņģes atrada Rīgā - par tādu kļuva Kafijas nams . Tā 1995.gadā radās Milda KM . 
Turpmākajos gados uzņēmums mobile coffee vans vienā maiņā spēja saražot ap 10 tonnām kečupa, ko eksportēja uz Igauniju, Maskavu, Sanktpēterburgu un Sibīriju. Tūkstošgades mijā tajā strādāja jau turpat simt darbinieku, bija ievērojami paplašinājies sortiments un izveidojusies arī šodienas Mildai tik būtiskā tradīcija - ražošanā maksimāli izmantot vietējās izejvielas. mobile coffee vans
Taču nesenā ekonomikas krīze sagādāja jaunu pārbaudījumu Mildai, līdzīgi kā daudziem uzņēmumiem. «Kritās pārdošanas apjomi, toties auga ražošanas izmaksas un līdz ar tām parādi,» neapskaužamo situāciju raksturo Edijs. Kaut arī Milda īstenoja iekšēju restrukturizāciju, tirdzniecības apjomi tik un tā nesasniedza mobile coffee vans cerēto. 
Attīstībai bija vajadzīgas nopietnas investīcijas, bet īpašniekiem tādu līdzekļu nebija. Tāpēc toreizējie saimnieki, starp kuriem bija arī ražotnes mobile coffee vans izveidotājs Uldis Reņģe, nolēma uzņēmumu pārdot nekustamo īpašumu attīstītājam GGV Invest . «Diezgan tipiska biznesa situācija, kad uzņēmuma izveidotāji to pārdod, bet citi nopērk, lai ražošanu attīstītu tālāk jau citā līmenī,» komentē Edijs.
Pašā krīzes karstumā no 2008. līdz pat pērnajam gadam uzņēmumā tika iegādātas pilnīgi jaunas iekārtas, kopumā mobile coffee vans ieguldīti mobile coffee vans aptuveni 3,5 miljoni eiro. Reģistrētas jaunas preču zīmes, arī Gardigan , kas no daudziem līdzīgiem produktiem atšķīrās ne tikai ar kvalitātes īpašībām, bet arī ar iesaiņojumu. Pirmo reizi Latvijā kečupi, mērces un majonēzes tika pildītas tā dēvētajās stāvpakās, kurās produktu iespējams uzglabāt bezgaisa telpā. Indijas gurķa citādā garša
«Pašlaik mūsu galvenais princips izejvielu iegādē i

No comments:

Post a Comment